Nvidia vadītājs Jensens Huangs. Avots: Nvidia
Nvidia dibinātājs Jensens Huangs paredz programmēšanas galu – viņš uzskata, ka bērniem programmēšana nav jāmācās, jo nākotnē to darīs mākslīgais intelekts. Uzrunājot Pasaules valdību samita dalībniekus Dubajā, Huangs norādīja, ka jau pašreizējā MĪ attīstības stadijā programmēšana vairs nav vitāli nepieciešama prasme. “Tā vietā cilvēkiem vajadzētu fokusēties uz kļūšanu par ekspertiem tādās nozarēs kā bioloģija, izglītība, ražošana vai lauksaimniecība”, piebilda Nvidia vadītājs.
Pēdējo 15 gadu laikā praktiski katrā tehnoloģiju forumā izskanējusi doma, ka jauniešiem ir vitāli svarīgi apgūt programmēšanas prasmes. “Patiesībā ir gandrīz tieši pretēji,” norādīja tehnoloģiju eksperts. Mūsu uzdevums ir radīt tādas datortehnoloģijas, lai nevienam vairs nevajadzētu programmēt. “Ikviens cilvēks pasaulē ir programmētājs. Tas ir mākslīgā intelekta radīts brīnums,” ir pārliecināts Huangs.
Viņš norāda, ka cilvēkiem nav nepieciešams tērēt laiku, mācoties programmēšanas valodas. Vienīgā valoda, kas viņiem jāiemācās, ir dzimtā valoda, kurā tie jau kopš dzimšanas ir eksperti. Tomēr cilvēkiem joprojām būs jāzin, kad un kādā veidā pielietot MĪ programmēšanu. Uzrunas nobeigumā Huangs uzsvēra, ka “ir ļoti svarīgi, lai ikviens uzlabotu savas kopējās prasmes, un prasmju uzlabošanas process būs patīkams un pārsteidzošs”.
Pateicoties sasniegumiem ģeneratīvā AI jomā, dabiskās valodas apstrāde solās būt programmēšanas nākotne. Tā izskaudīs vajadzību jaunajiem speciālistiem pavadīt simtiem stundu, apgūstot konkrētas programmēšanas valodas. Nvidia vadītājs paredz, ka programmēt būs iespējams, vienkārši ievadot pieprasījumu dzimtajā valodā brīvā teksta formā. Pašreizējie MĪ modeļi gan sniedz dažādas atbildes uz identiskiem teksta pieprasījumiem, kā arī mēdz samelot, ja tiem nav pieejama precīza informācija. Bet tas droši vien ir tikai laika jautājums, kad šīs problēmas tiks atrisinātas.
Šī nav pirmā reize, kad J. Huangs paredz programmēšanas galu. Tomēr ne visi tehnoloģiju eksperti ar viņu ir vienisprātis. Tehnoloģiju analītiķis Patriks Mūrheds platformā “X” saviem sekotājiem norādīja, ka jau 30 gadus ir dzirdējis “ka šis vai tas nogalinās programmēšanu”, tomēr mums joprojām trūkst programmētāju. Viņš uzskaitīja vairākas programmēšanas valodas un rīkus, kuriem bija “jānogalina programmēšana”, bet tas nenotika. Mūrheds velk paralēles ar datorgrafikas (desktop publishing) revolūciju. Datorgrafika nenogalināja radošumu, bet deva tam papildu iespējas – nav taču obligāti jāstrādā ar šķērēm, līmi un papīru, lai radītu dizainu.
Nvidia vadītāja viedoklī vērts ieklausīties, jo Nvidia akciju vērtība pēdējā laikā piedzīvojusi dramatisku kāpumu un uzņēmums kļuvis par trešo vērtīgāko ASV uzņēmumu aiz Microsoft un Apple, apsteidzot tādus tehnoloģiju gigantus kā Alphabet (Google) un Amazon.
Kopumā varu tikai piekrist Nvidia vadītāja viedoklim, ka bērniem nevajadzētu pārspīlēt programmēšanas nozīmi, bet tā vietā būt uz “tu” ar tehnoloģijām kā tādām. Jauniešiem būtu lietderīgāk apgūt virtuālās un paplašinātās realitātes uzbūvi, kā arī dizainu, producēšanu un audio apstrādi. Tādā veidā tie iemācītos izveidot un datorprogrammu veikalā (piemēram, Meta Oculus store) ievietot reāli darbojošos datorspēli. Protams, bez zināmām programmēšanas iemaņām te neiztikt, bet tas tomēr būtu pavisam kas cits nekā C++ vai Python kursi.
Tikai laiks rādīs, vai mākslīgais intelekts patiešām apdraudēs programmētāju profesiju. Pašreizējie dati liecina, ka kopš ChatGPT ierašanās visvairāk cietušas profesijas, kas saistītas ar tekstu rakstīšanu un tulkošanu. Tikmēr programmatūras izstrādē nodarbināto skaits palielinājies par 6%.
Ja arī Tev ir viedoklis par to, vai bērniem būtu jāmācās programmēšana, uzraksti to komentāros pie šī raksta.
Uzziņai. 1993. gadā dibinātais NVIDIA Corporation ir vadošais ASV tehnoloģiju uzņēmums, kas specializējies grafisko karšu (GPU) projektēšanā un ražošanā spēlēm, biznesam un datu centriem. Uzņēmums arī iesaistīts mākslīgā intelekta un “deep learning” jomā, izstrādājot risinājumus, kas paātrina AI algoritmu darbību.